Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis

Dzimis Bērzes pagasta „Pikšu” māju saimnieka Indriķa Ulmaņa un viņa sievas Lizetes ģimenē kā trešais dēls. Vecākie brāļi Jānis Ulmanis un Indriķis Ulmanis.

• Mācījās Bērzes pagastskolā
• Jelgavas Aleksandra pilsētas skolā (1889—1895)
• Jelgavas valsts reālskolā (1895—1896)
• 1897. gadā Ulmanis beidza piensaimniecības kursus Tapiavā
• studēja lauksaimniecību Cīrihes Politehniskajā institūtā (1902—1903)
• Leipcigas lauksaimniecības institūtā (1903—1905), kur ieguva agronoma izglītību.

Pirmā pasaules kara laikā Ulmanis darbojās Valmieras bēgļu apgādāšanas komitejā un pēc Februāra revolūcijas 1917. gada aprīlī bija Latviešu Zemnieku savienības dibināšanas iniciators un priekšsēdētājs. Ievēlēts Vidzemes guberņas pagaidu zemes padomē, kur kļuva par Vidzemes pagaidu komisāra Andreja Krastkalna vietnieku. Pēc tam, kad 1918. gada pavasarī Vācijas karaspēks ieņēma Vidzemi, Ulmanis kļuva par Latviešu palīdzības komitejas valdes locekli un tās priekšsēdētāja Krastkalna vietnieku. Latvijas parlamentārās demokrātijas gados Ulmanis bija viens no ietekmīgākajiem Latvijas politiķiem, bija Satversmes sapulces loceklis un Saeimas deputāts no Latviešu Zemnieku savienības. Viņš atkārtoti bija Latvijas Ministru prezidents, pildīja arī ārlietu ministra, kara ministra, apgādības ministra un zemkopības ministra amatus. Īslaicīgi bija arī Latvijas zemnieku bankas valdes priekšsēdētājs un direktors (1923), Valsts zemes bankas padomes loceklis (1925—1927).

1934. gada 15. maijā Ulmanis, būdams Ministru prezidents, kopā ar Kara ministru Jāni Balodi īstenoja 15. maija valsts apvērsumu, ieviesa kara stāvokli, ierobežoja preses un pilsoņu brīvības. Latvija beidza pastāvēt kā parlamentāra republika. Pēc apvērsuma visa vara koncentrējās Ulmaņa rokās. No 1936. gada 11. aprīļa līdz 1940. gada 21. jūlijam Ulmanis nelikumīgi ieņēma Valsts Prezidenta amatu. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā apstiprināja PSRS spēku uzspiesto Augusta Kirhenšteina marionešu valdību un 21. jūlijā tika atcelts no Valsts prezidenta amata.

• Lāčplēša Kara ordeņa 3. šķira
• Triju zvaigžņu ordeņa 1. šķira
• Viestura ordeņa 1. šķira
• Atzinības krusta 1. šķira
• Francijas Kara krusts
• Francijas Goda leģiona ordeņa 5. un 1. šķira
• Polijas Baltā Ērgļa ordeņa 1. šķira
• Somijas Baltās Rozes ordeņa 1. šķira

Lai arī Ulmaņa precīza atdusas vieta nav zināma, viņam par godu ir izveidotas vairākas piemiņas vietas Latvijā un ārpus tās. Rīgā Ulmaņa pieminekli atklāja 2003. gada 22. jūlijā — dienā, kad pirms 63 gadiem Ulmani deportēja no Latvijas. Pieminekļa autori ir tēlnieks Uldis Kurzemnieks un arhitekts Agnis Lukšēvics. Piemineklis atrodas iepretim Latvijas Ārlietu ministrijas ēkai, kas ilgus gadus bija Ulmaņa darbavieta. Īpaša piemiņas vieta Ulmanim 1993. gadā izveidota arī viņa dzimtajās mājās — „Pikšas”, kas atrodas Dobeles rajona Bērzes pagasta pašos austrumos. Muzejā apkopotas dažādas vēsturiskas liecības par Kārli Ulmani un viņa dzīvi.